Rīt dodos ceļā

Palikusi vien kāda 21h līdz izlidošanai, bet fakts, ka uz gadu mana mājvieta neatradīsies Latvijā, nav kļuvis ne par mata tiesu ticamāks. Nekādi nespēju noticēt arī tam, ka uz tik ilgu laiku jāatvadās no savējiem. Un to darīt ir dikti grūti, lai gan ar prātu saprotu – sakari mūsdienās pasauli ir padarījuši pavisam mazu, tātad ar savējiem varēšu gan sazināties, gan arī satikties itin viegli, turklāt EBD man būs lieliska pieredze. Visādā ziņā jau šobrīd, atrodoties Latvijā, saprotu, cik man svarīgas ir Mājas – ar visu, ko tās ietver. Un zinu, ka tur atgriezīšos!

Advertisements

Tas brīdis tuvojas…

Aizbraukšana tiešām nāk aizvien tuvāk un kļūst aizvien reālāka, neskatoties uz tādiem misēkļiem kā problēmas ar biļetes iegādi. Žiks dodas prom jau rītvakar (bet klikšķa viņam vēl neesot :)). Un – cerams – arī es pēc dažām dienām jau būšu Vācijā. Tas, ko esmu plānojusi, apcerējusi un iztēlojusies, būs pavisam reāli jau pavisam drīz. Neticami…

Vismaz nedaudz gatavākai braukšanai man droši vien vajadzēja būt pēc pirms-aizbraukšanas apmācībām, kas notika vakar un šodien. Visu cieņu apmācību vadītājām un manai nosūtītājorganizācijai, bet diemžēl šis pasākums manī radīja vien lieku stresu un nogurumu. Stresu – jo aptvēru, ka mani jaunie kolēģi arī varētu būt tikpat nemotivēti, cik lielākā daļa topošo brīvprāšu apmācībās. Un arī tāpēc, ka radās pamatotas šaubas par manas nosūtītājorganizācijas spēju sniegt man reālu atbalstu EBD laikā. Nogurumu – jo enerdžaizeri, simulācijas un iepazīšanās spēles tomēr ir tik līdzīgas visos neformālās izglītības pasākumos. Turklāt tās vēl lielākā skaitā mani noteikti sagaida arī Vācijā. Bet apmācību noslēgumā solīju sev visu turpmāko gadu galvenokārt koncentrēties tam mērķim, kā dēļ dodos EBD – gūt pieredzi aktīvā un piedzīvojumu tūrisma organizēšanā. Esmu apņēmusies turēt prātā šo mērķi, pat ja rodas kādas problēmas citās sfērās.

Tāpēc patiesībā – lai arī nav īstas skaidrības par nokļūšanu Vācijā; lai arī skaudri apzinos, ka būs sasodīti grūti atvadīties no saviem tuvajiem; lai arī pirms aizbraukšanas vēl jāpaspēj iestāties doktorantūrā, dabūt ISIC karti, nokopēt pasi, norakt kartupeļus un vēl pārdesmit svarīgu lietu, – jūtos tīri labi un cerīgi. Būs jau labi! Nebūs labi, ar’ būs labi, jo pārāk labi jau ar’ nav labi, vai ne? 😉

Photo by rkleine

Visa dzīve divās somās

Esmu pārliecināta, ka šis brīdis agri vai vēlu piemeklē gandrīz ikvienu, kas plāno pamest savas mājas un valsti uz ilgāku laiku. Brīdis, kad Tu saproti – daļu no tā, ko biji iedomājies paņemt līdzi, tomēr nāksies atstāt tepat.

Mēs ar Žiku savā prombraukšanas  gatavošanā esam tikuši tik tālu, ka istabas vidū stāv divi lieli, jauni čemodāni. Līdz šim vienmēr esam ceļojuši tikai ar rokas bagāžu, tāpēc šādi objekti mums nav bijuši vajadzīgi. Meklējām tos dažādos veikalos, bet, tā kā nebijām gatavi šim pirkumam atvēlēt īpaši lielu naudas summu (jo arī nākotnē esam iecerējuši pēc iespējas izvairīties no reģistrētās bagāžas), tad palikām pie salīdzinoši lētiem koferiem iekš Jysk.

Taču – lai arī cik lieli ir iepirktie koferi, man vēl aizvien nav īstas skaidrības, kā tajos satilpināt visu dzīvi. 🙂 Pagaidām iedvesmojos no dažiem resursiem plašajā tīmeklī. Piemēram, no šī puiša:

 

Dažus tiešām noderīgus padomus un atgādinājumus atradu šeit. Un, galu galā, ja jau šis pāris iztiek  ar divām mugursomām, dodoties ceļojumā uz mūžu, gan jau es spēšu izturēt gadu, vai ne? Tomēr jau tagad zinu, ka ilgošos pēc sava griķu spilvena, milzīgās segas, piparu dzirnaviņām un balkona…

Ich werde nach Deutschland fahren

Šobrīd tas beidzot ir pavisam skaidrs – es tiešām došos Eiropas brīvprātīgajā darbā uz Vāciju. Vienu gadu darbošos Jauniešu izglītības centrā „Blossin”, kas atrodas priežu meža vidū, lielā Wolzig ezera krastā, ap 50km no Berlīnes. Lai arī centra nosaukumā ir likts uzsvars uz izglītību, patiesībā šeit tiek apvienota zinību papildināšana ar aktīvu atpūtu. „Blossin” pieejamas plašas semināru, apmācību un konferenču telpas, guļvietas 240 cilvēkiem un visdažādākais aprīkojums sportiskām aktivitātēm uz ūdens un zemes. Šeit iespējams gūt plašāku iespaidu, virtuāli izstaigājot manu turpmāko darba vietu.

Ak jā, tam visam pa vidu es – sagaidot atbraukušās bērnu, jauniešu un pieaugušo grupas, palīdzot apmācību norisē, asistējot sportisko pasākumu sagatavošanā un nepārtraukti apgūstot ko jaunu. Nu, vismaz aptuveni tā es pagaidām iedomājos. Kas to zina, kā būs īstenībā… 🙂

Dzīvošu 3km attālumā no „Blossin”, nelielā pilsētiņā/ciematā Friedersdorf, un dalīšu dzīvokli ar citiem brīvprāšiem. Biju ļoti priecīga uzzināt, ka man būs pašai sava istaba, savukārt kopīgajā virtuvē pati varēšu gatavot ēst. Gulēšana un ēšana tomēr ir dikti svarīgas lietas, vai ne?

Friedersdorf atrodama arī dzelzceļa stacija, no kuras vilcieni ved uz Berlīni un citām plašās Vāczemes ārēm. Savukārt 15km (jeb ~1h velobrauciena) attālumā no manas nākotnes mītnes vietas atrodas jau lielāka pilsēta – Königs-Wusterhausen, kur izvietoti visādi civilizācijas labumi.

Bet līdz brīdim, kad redzēšu visu aprakstīto pati savām acīm, vēl palicis aptuveni mēnesis. Šobrīd aktuālākie jautājumi – kas jāņem līdzi, dodoties prom uz gadu? Un kā lai to visu satilpina pāris nelielās somās??

Ko darīt Vācijā?

Vēl aptuveni mēnesis, līdz uzzināšu, vai no septembra gadu dzīvošu un strādāšu Vācijā. Eiropas Brīvprātīgā darba projekta īstenotāji Jauniešu izglītības centrā “Blossin” ir mani izvēlējušies, bet vēl jāgaida, kamēr projektu apstiprinās.

Pa to laiku – esot gatava sliktākajam, bet gatavojoties labākajam – turu acis vaļā, lai saprastu, ko man Vācijā vajadzētu redzēt, izbaudīt un piedzīvot. Padalīšos ar idejām šeit, lai vēlāk varētu pārbaudīt, cik no tām izdosies īstenot.

Tā kā Blossin atrodas apmēram 55km attālumā no Berlīnes, tieši milzīgā galvaspilsēta droši vien būs pirmā, uz kuru došos kārtīgās ekspotīcijās. Iesākumam iedvesmai noteikti noderēs šis desmit must-see vietu saraksts, bet gan jau atradīšu arī smukas neievērojamās vietas.

Apzinos, ka brīvprātīgie parasti nevar lepoties ar lielu rocību, bet nu ļoooti ceru kaut pa atslēgas caurumu palūrēt fantastiskajā Berlināles pasaulē.

Berlināle ir milzīgs starptautisks kinofestivāls, kurā tiek iekļautas vienas no pasaulē labākajām filmām. Apskaties, piemēram, 2010.gada festivāla programmu!

Daudzi citi muzeji, ļoti iespējams, paliks neapskatīti, taču dabas un zinātnes muzejos gan plānoju iegriezties. “Museum für Naturkunde” Berlīnē izskatās vilinošs, tāpat arī “Deutsches Museum” ar filiālēm vairākās pilsētās. “Phaeno” centrā droši vien varētu nozust uz vairākām dienām, bet uz Potsdamas “Biosphäre” varēs doties sasildīties.

Pavisam netālu no “Phaeno”, izrādās, ir arī vācu versija par “Mežakaķi” – tikai viņi to dēvē par “Pērtiķcilvēku” (“Monkey Man”). Dārgs, bet noteikti aizraujošs pasākums.

Ja vēl ielūkojas Vācijā notiekošo pasākumu sarakstā, nākas secināt, ka darāmā tur noteikti pietiks – jācer tik, ka tam būs iespējams atlicināt arī laiku un naudu.