Gads tuvojas noslēgumam

Pēc pāris stundām sāksies mana “de facto” pēdējā diena Eiropas brīvprātīgā statusā. Teorētiski gan projekts beidzas pēc divām nedēļām, taču ar intensīvu darbu aizvadītajos mēnešos esmu saņēmusi pelnītu atvaļinājumu līdz pat 9.septembrim. Jā, tieši tā, priekšā atvaļinājums, pēc kura atkal atgriezīšos tepat, Blossinā. Lielo mocīšanos ar domām par to, kā būt, kā dzīvot un ko darīt pēc EBD, esmu nolēmusi uz apmēram gadu atlikt. Jo vēl gadu turpināšu brīvprātīgi strādāt Blossinā, tikai nu jau Vācijas brīvprātīgā darba programmas ietvaros. Laiks rādīs, vai šāda izvēle ir patiesi prātīga. Varbūt tas ir manam vecumam gaužām nepiemērots naivums, ka vēl viens gads dos man nepieciešamo pieredzi un kontaktus, lai tālāk jau patstāvīgi strādātu piedzīvojumu izglītības vai vismaz tai pietuvinātā sfērā.

Kas noticis kopš mana iepriekšējā ieraksta? Nenoliedzami, ļoti daudz. Tās lietas, ko 2011.gada nogalē un šā gada sākumā izmēģināju pirmo reizi, nu jau daru regulāri un bez citu treneru uzraudzības. Regulāri vadu klinšu kāpšanas, zemo un augsto virvju, kanoe un loka šaušanas nodarbības, kā arī visdažādākās grupas saliedēšanas aktivitātes. Un tik un tā vēl aizvien itin bieži uz šo filozofisko jautājumu: varu atbildēt: “Šodien!”

Kā labs piemērs kalpo aizvadītais mēnesis. Tieši pirms mēneša Blosinā sākās European Fun Sport Camp – starptautiska nometne ar 13-17 gadīgiem jauniešiem no piecām valstīm. Nedēļas garumā pirmo reizi mūžā biju nometnes vadītāju komandā, tādējādi realizējot senu sapni. Uzreiz pēc tam pirmo reizi viesojos Hamburgā. Nākamajā nedēļā Blosinā notika starptautiskas jauno burātāju sacensības. To laikā pirmo reizi strādāju bārā, pirmo reizi pabraukāju ar divām dažādām motorlaivām un pirmo reizi redzēju, kā arī mēģināju ar kameru piefiksēt vairāk kā 200 buru laivas vienkopus.

Nedēļas noslēgumā pirmo reizi viena devos aptuveni 180km garā riteņbraucienā pa Brandenburgas plašajām ārēm.

Saraksts ar visdažādākā veida pirmajām reizēm, cerams, tiks turpināts, neskatoties uz to, ka pēdējā laikā uzglūn zināma rutīna un pārdomas, ko tieši vēl gribu paveikt Blossinā nākamā gada laikā.

Bet… par to es domāšu rīt 🙂 Turpmākajās trīs nedēļās vēl ieplānots pārgājiens pa “Saksijas Šveici“, skaista nedēļā Latvijā un apmācības par outdoor education Nīderlandē.

Kas to lai zina, kā tieši tas gadījās, ka pēc trīs gadu komunikācijas studijām, darba IT firmā un ziņu aģentūrā, kā arī divu gadu vides pārvaldības studijām esmu attapusies Vācijā, vadot klinšu kāpšanas nodarbības. Jaunības dullums vai neticami veiksmīga bērnības sapņu piepildīšana? Visādā ziņā ar nepacietību gaidu, ko dzīve piedāvās turpinājumā.

 

PS. Ja kāds jums mēģina iestāstīt, ka vācu valodu var gluži labi iemācīties un ka ar laiku jau paliek vieglāk – neticiet!! Lai arī skaista, tā ir viena sasodīti neloģiska, nepraktiska un nepamatoti samežģīta valoda.

Advertisements

One thought on “Gads tuvojas noslēgumam

  1. Liene saka:

    Sveika Spārīt, domāju esmu atradusi domu biedru, jo pēdējā laikā daudz domāju par pārmaiņām dzīvē pēc maģistrantūras beigšanas un domu par brīvprātīgo darbu Vācījā, ar aizrautību lasīju par taviem piedzīvojumiem un vēlētos uzzināt ko vairāk par to kā tu nokļuvi Blossinā? Varbūt vari man ieteikt kur jāgriežas vai kādus kontaktus? Ar sveicieniem, Liene:)

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s