Pagājuši jau četri mēneši

Šodien aprit tieši četri mēneši, kopš ierados Vācijā. Ilzīte mani nokaunināja par to, ka blogā nekas nav lasāms kopš oktobra, tāpēc saņēmos piefiksēt šeit dažus svarīgākos piedzīvojumus.

Man visnozīmīgākās pārmaiņas noteikti ir saistāmas ar darba pienākumiem. Lēnām, bet neatlaidīgi esmu iekarojusi pietiekamu uzticību, lai darba devēji man dotu iespējas patstāvīgi vadīt nodarbības grupām, kas viesojas Blossinā. Pirmais lielais pārbaudījums mani sagaidīja jau pavisam drīz pēc apmācībām, par ko stāstīju iepriekš. 19.oktobrī viena pati vāciski vadīju savu pirmo kanoe braucienu desmit 15-16 gadīgiem sportiskiem jauniešiem. Protams, kanoe stūrēšanas prasmes kaut cik ciešamā līmenī varēju demonstrēt vien brauciena beigās (braucienu sākām ar pārliecinošu ietriekšanos ostā stāvošā buru laivā…) un vācu valoda sagādāja diezgan daudz problēmu, taču visi atgriezāmies veseli un, šķiet, tīri priecīgi.

Šādā 12-vietīgā kanoe devāmies iekarot Wolziger See

Tas, ka man vienai pašai tika uzticēta grupa un ka (vairāk vai mazāk) tiku ar pienākumiem galā, radīja tādu kā eiforijas sajūtu – “re, es jau otrajā mēnesī vadu nodarbības! Nu tik sāksies mana spožā karjera!”. Labi, ka nākamā nedēļa mani mazliet atgrieza uz zemes. Iepriekšējo apmācību vadītāji (un vienkārši foršie cilvēki) Marius un Roberts mani uzaicināja nedēļas garumā pievienoties viņiem darbam ar skolēnu grupu. Šie 30 jaunieši skolā bija izvēlējušies padziļināti apgūt sportu, tāpēc viņiem piespiedu kārtā bija jāpiedalās apmācībās Blossinā. Lieki teikt, ka padsmitgadīgie skolēni par to nebija sajūsmā, tāpēc šīs apmācības izvērtās visnotaļ sarežģītas.

Ne pārāk veiksmīgs grupas mēģinājums "izdzīvot" saliedēšanas spēlē "Aisberga kušana"

Šīs nedēļas laikā pieredzētais man lika saprast, ka ne manas vācu valodas prasmes, ne arī zināšanas par darbu ar bērniem un jauniešiem vēl nav ne tuvu pietiekamas, lai pavisam nopietni un pilnvērtīgi strādātu “piedzīvojumu izglītības” (jeb Erlebnispädagogik) koncepta ietvaros. Vēl jāmācās daudz un dikti. Bet apmācību pēdējā dienā daļai no grupas vadīju diskgolfa spēli – tik daudz noteikti ir manos spēkos 🙂

Uzreiz pēc šīs trakās nedēļas nonācu starptautiskās apmācībās par metodēm darbam ar grupām. Guvu jaunas zināšanas un iespaidus, palielināju savu pārliecību par vācu valodas zināšanām (kas to būtu domājis, ka es varu tulkot no vācu uz angļu valodu!) un pirmo reizi vadīju aktivitātes uz zemajām virvēm.

Zemās virves

Pa vidu visām šīm aktivitātēm oktobrī tiku arī pie foršiem ciemiņiem. Vispirms mani apraudzīt ieradās Žiks. Devāmies izbraucienā ap Wolziger See,

aplūkojām Berlīnes neievērojamākos objektus,

 

 

 

 

 

 

paviesojāmies Berlīnes zoodārzā,

 

 

 

 

 

 

apskatījām Berlīnes Gaismas festivālu (Berlīnes ne pārāk iespaidīgā versija par Staro Rīga),

 

 

 

 

 

 

izpētījām Tehnikas un zinātnes muzeju,

un pačillojām saulainajā Mauerparkā.

Savukārt nākamajā nedēļas nogalē Berlīni apskatījām kopā ar Līgu un Federico.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Novembra zīmīgākais notikums bija Vācijā esošo Eiropas brīvprātīgo apmācības Minsterē. Sākumā likās, ka 10 dienu enerdžaizeru, iepazīšanās, ballēšanās un visādu uzdevumu pildīšanas maratonam esmu jau par vecu… 😉 Bet beigās secināju, ka esmu satikusi lieliskus cilvēkus un saņēmusi fantastiski plašu emociju gammu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Bet decembrī jau atkal tiku pie nopietnākiem darba uzdevumiem. Vispirms vadīju sportiskas nodarbības nelielai bērnu-brīvprātīgo ugunsdzēsēju grupiņai, tad plānoju un daļēji arī vadīju aktivitātes lielai bērnu grupai (sagatavoju orientēšanās spēli un stafeti) un visbeidzot asistēju Blossinas tradicionālajā gada noslēguma pasākumā “Check in compact”.  Uz to sabrauca ap 80 bērnu un jauniešu no apkārtējiem ciemiem un pilsētām, lai pavadītu superīgu nedēļas nogali sportojot, kā arī, apgūstot cirka mākslu, dejas, pašaizsardzību un DJ-ošanu.

 

 

 

 

 

 

Pasākumu noslēdzām, jautri izklaidējoties ar manis veidotu dziesmu viktorīnu.

Un, lai 2011.gads beigtos ar pavisam skaistām atmiņām, kopā ar kolēģiem devāmies izbraucienā ar kuģīti pa Spree upi cauri Berlīnes centram un pastaigājām pa vienu no daudzajiem Berlīnes Ziemassvētku tirdziņiem, pamanoties arī publiski atzīties mīlestībā Blossinas šefam.

Tad pavadīju divas lieliskas nedēļas Latvijā, atpakaļceļā pārdzīvoju nepatīkamāko lidojumu mūžā, un tagad ārstēju iesnas, bet ar prieku gaidu visu, kas notiks turpmākajos astoņos mēnešos. Zinu, ka jau janvārī tikšu pie vairāku grupu vadīšanas, turklāt arī sākšu apmeklēt vācu valodas kursus. Dzīve ir skaista! 🙂

Advertisements

4 thoughts on “Pagājuši jau četri mēneši

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s